Pretsvara iekrāvēju terminoloģija, 3. daļa. Stabilitāte un manevrētspēja
12. oktobris 2017
Šis ir trešais apraksts rakstu sērijā par pretsvara iekrāvēju terminoloģiju. Pēc iepazīšanās ar iekrāvēju pamatraksturojumu 1. daļā, kā arī mastu veidiem un iekrāvēja izmēriem 2. daļā pusceļš jau ir noiets. Šajā aprakstā apskatīsim specifiskus terminus, kas ir saistīti ar iekrāvēju stabilitāti un manevrētspēju.
STABILITĀTE
Strādājot ar iekrāvēju un izmantojot to dažādu kravu pārvietošanai, iekrāvēja stabilitāte ir viens no svarīgākajiem darba elementiem, kas jāņem vērā. Tālāk ir izskaidroti daži svarīgi stabilitāti raksturojoši apzīmējumi.
Kravnesība
(Materiālu) maksimālā masa, ko iekrāvējs var pārvietot, ja smaguma centrs nav nobīdīts un masts atrodas vertikālā pozīcijā. Parasti to izsaka kilogramos vai mārciņās, savukārt standarta smaguma centra attālumu — milimetros vai collās. Šie raksturlielumi ir atrodami uz datu plāksnes, kas ir aprakstīta rakstu sērijas 1. daļā.
Smaguma centra attālums
Smaguma centra attālums apzīmē attālumu no cēlējdakšu priekšgala līdz kravas smaguma centram. Smaguma centrs jebkuram priekšmetam ir iedomāts punkts, ap kuru priekšmeta masa ir izvietota vienmērīgi. Iekrāvējiem smaguma centrs nav fiksēts, tā atrašanās vieta mainās līdz ar dažādu darbību veikšanu:
- kravas uzkraušana vai nokraušana;
- paceļot vai nolaižot kravu, kopējais smaguma centrs pārvietojas uz augšu un uz leju;
- pārvietojot mastu uz priekšu un atpakaļ, kopējais smaguma centrs pārbīdās uz priekšu un atpakaļ;
- noliecot mastu uz priekšu un atpakaļ, kopējais smaguma centrs pārbīdās uz priekšu un atpakaļ.
Visiem iekrāvējiem neatkarīgi no to izmēra, masas vai riteņu skaita ir stabilitātes trijstūris. Stabilitātes trijstūris ir lauks zem iekrāvēja, kura robežās iekrāvēja vadītājam jānotur smaguma centrs, lai iekrāvējs saglabātu stabilitāti. Ja smaguma centrs iziet ārpus stabilitātes trijstūra, iekrāvējs gāzīsies.
MANEVRĒTSPĒJA
Manevrētspēja ir ļoti svarīgs jēdziens, kas jāiepazīst un jāizprot, apgūstot informāciju par iekrāvējiem. Bieži tam nepievērš pietiekami daudz uzmanības, līdz ir jau par vēlu.
Masta sagāzuma leņķis
Masta sagāzuma leņķis ir maksimālais slīpums, kādā mastu var sagāzt uz priekšu un atpakaļ. Masta sagāzuma leņķis dažādiem iekrāvējiem var būt atšķirīgs. Tas mainās atkarībā no paša iekrāvēja, masta un tā palīgiekārtas, kā arī masta pacelšanas augstuma, kādā iekrāvējs spēj saglabāt stabilitāti. Ir noderīgi zināt masta sagāzuma leņķi, jo atkarībā no tā, kāda tipa materiāli tiek pārvietoti, dažkārt nepieciešams lielāks sagāzuma leņķis, lai iekrāvējs spētu stabili manevrēt un krava neizkristu.
Iekraušana ar pagriezienu
Iekraušana ar pagriezienu ir termins, kas apzīmē kravas daudzumu, ko iekrāvējs var pacelt, saglabājot spēju pagriezties par 90 grādiem. Ja krava ir jāizkārto plauktos, šis ir svarīgākais rādītājs, jo tas pateiks priekšā kravas maksimālo masu, kā arī attālumu, kādā cits no cita materiāli ir jānovieto uz plaukta.
Uzbraukšana slīpumā
Leņķis slīpumam, pa kuru iekrāvējs var uzbraukt un nobraukt. Iekrāvēja spēju pārvietoties slīpumā ietekmē arī tas, vai iekrāvējs ved kravu vai ne. Tas noteikti ir jāņem vērā.
Pēc iepazīšanās ar šiem terminiem jau kļūst iespējams izvirzīt prasības iekrāvējam, kāds būtu nepieciešams konkrētajā darba vietā. Tas ir arī labs pamats, lai varētu uzdot precizējošus jautājumus iekrāvēju tirdzniecības pārstāvim.
Pēdējā, ceturtajā, šīs sērijas rakstā „Pretsvara iekrāvēju terminoloģija, 4. daļa. Iekrāvēju veidi un riepas” stāstīsim par dažādiem iekrāvēju veidiem un riepām.
SĒRIJAS SATURS
Pretsvara iekrāvēju terminoloģija, 1. daļa. Ievads
Pretsvara iekrāvēju terminoloģija, 2. daļa. Mastu veidi un iekrāvēja izmēri
Pretsvara iekrāvēju terminoloģija, 3. daļa. Stabilitāte un manevrētspēja
Pretsvara iekrāvēju terminoloģija, 4. daļa. Iekrāvēju veidi un riepas